დისკუსია ბუნთურქებისა და ყივჩაყების შესახებ (ძველი ქართული ტექსტის თარგმანის არასწორი გააზრებით ბუნთურქებისა და ყივჩაყების 24-საუკუნოვანი „ისტორიის“ შექმნის შესახებ)

წინამდებარე სტატია წარდგენილ იქნა ავტორის მიერ 2020 წელს, გორის სახელმწიფო უნივერსიტეტის მე-7 საერთაშორისო კონფერენციაზე. სტატიის თურქული ვერსია ითარგმნა 2026 წელს ა(ა)იპ ტარიელ ფუტკარაძის ქართველოლოგიის საერთაშორისო საზოგადოების მიერ. შეკითხვების შემთხვევაში გთხოვთ, მოგვმართოთ ელ. ფოსტაზე: kartvelian.studies@gmail.com

ავტორები

  • ტარიელ ფუტკარაძე ანდრია პირველწოდებულის ქართული უნივერსიტეტი https://orcid.org/0000-0002-3946-000X

DOI:

https://doi.org/10.52340/PUTK.2026.978-625-93472-3-3-3

საკვანძო სიტყვები:

ბუნ-თურქები, ბუნ-თურქი და ყივჩაღი, ქართლის ცხოვრება, ტარიელ ფუტკარაძე

ანოტაცია

ისტორიკოსთა ერთი ნაწილი „ქართლის ცხოვრების“ ტექსტის არასწორი გააზრების გამო მიიჩნევს, რომ ჯერ კიდევ ალექსანდრე მაკედონელის დროს საქართველოს ტერიტორიაზე ცხოვრობდნენ „ბუნ-თურქები“, „თავდაპირველი თურქები“ (“BunTurks”) და ყივჩაყები (The Kipchaks). მეტიც, ზოგი ავტორი ახ. წ. VI-VIII საუკუნეებში ასპარეზზე გამოსულ ამ ტომებს 24 საუკუნის წინანდელი საქართველოს მკვიდრ მოსახლეობად აცხადებს. ეს მცდარი ინფორმაცია ფართო საზოგადოების არაჯანსაღი დისკუსიის საგანიც ხდება ხოლმე.

წარმოდგენილ გამოკვლევაში ჩვენი მიზანია:

- „ბუნთურქისა“ და „ყივჩაყის“ რეალური მნიშვნელობების დადგენა „ქართლის ცხოვრებისა“ და “მოქცევაჲ ქართლისაჲს” შესაბამის ფრაზებში.

- „ქართლის ცხოვრების“ ქრისტიანი ავტორისა თუ რედაქტორის დამოკიდებულების ჩვენება არაქრისტიანი ქართველებისა და სხვა არაქრისტიანი ტომებისადმი;

- ბუნთურქებისა და ყივჩაყების შესახებ „ქართლის ცხოვრების“ ტექსტის შესაბამისი მონაკვეთის ფრანგული და თურქული თარგმანების შეპირისპირებითი ანალიზი.

თანამედროვე პირობებში მეცნიერება უნდა იყოს ერთგვარი ზიარჭურჭელი, რომელიც ხელს შეუწყობს ქვეყნებსა და ხალხებს შორის ინფორმაციის გაცვლას, ასევე, ჯანსაღი ურთიერთობების აგებას რეალური ისტორიისა თუ პერსპექტივის გათვალისწინებით. ამ კონტექსტით სერიოზული შეცდომაა ახ. წ. XI-XII საუკუნეებში მეტაფორად გამოყენებულ ტერმინ „ყივჩაყის“ გამოცხადება ძვ. წ. IV საუკუნის საქართველოს (ქართლის) მკვიდრ მოსახლეობად და ამ საკითხზე ფეისბუკდისკუსიების ნებსითი თუ უნებლიე პროვოცირება. წყაროების არასწორი გააზრება თუ თარგმნა და, მით უფრო, სოციალურ ქსელში, ფართო საზოგადოებაში არასწორი ინფორმაციის ტირაჟირება სახიფათო იარაღად შეიძლება იქცეს რადიკალიზებული ჯგუფების ხელში. ამგვარმა დეზინფორმაციებმა შეიძლება ავნოს საქართველო-თურქეთის ამჟამინდელ კეთილმეზობლობას და ხელი შეუწყოს სხვა ქვეყნის, კერძოდ, რუსეთის ინტერესებს, რომლის მიზანია საინფორმაციო ომით დააბრკოლოს საქართველოსა და თურქეთის, საქართველოსა და დასავლეთის დაახლოება, რომ ისევ გააძლიეროს თავისი გავლენა კავკასიაში.

 

ავტორის ბიოგრაფია

ტარიელ ფუტკარაძე, ანდრია პირველწოდებულის ქართული უნივერსიტეტი

Georgian linguist, Doctor of philological sciences, philologist, dialectologist Tariel Putkaradze was born on May 9, 1960, in the High mountains of Georgian village Tomasheti (Achara, Georgia).     His works (since 1997s) are the great contribution for the field of linguistics, Kаrtvelology, Georgian dialectology.     Professor Tariel Putkaradze is an author and a head of academic programs (MA and PhD programs in Georgian language and dialects, Kartvelian dialects) at three universities around Georgia: The Saint Andrew the First-Called Georgian University of the Patriarchate of Georgia (SANGU), Kutaisi Akaki Tsereteli State University and Sokhumi State University.   He was a full professor at Kutaisi State University, The Saint Andrew the First-Called Georgian University of the Patriarchate of Georgia (SANGU).   In 2001-2021 Prof. T. Putkaradze acted as a chairman of the board of philological section of Humanitarian Sciences at the Georgian University (SANGU).   Since 1998 he has written more than 330 scientific work (among them 60 monographies and scientific collections/journals, textbooks) and about 300 publicist letters.   Prof. Putkaradze is a founder of several institutions working in the field of Field Linguistics, Kartvelology, Corpus Dialectology and Education, namely: Kartelian Language and Culture Without Borders (2001), Georgian Boards of Trustees Association (2004), National Institute of Education (2010), Georgian Mother Tongue International Fund (2015).

წყაროები

KAYNAKÇA

Abuladze, I. (Haz.). (1953). Kartlis tskhovrebis dzveli somkhuri targmani, kartuli teksti da dzveli somkhuri targmani gamokvlevita da leksikonit. Tbilisi.

Alasania, G. (2000). Kartuli tserilobiti tskaroebis bun-turkebi (Sakitkhis istoriograpia). Kartuli Tskarotmcodneoba, 9.

Alasania, G. (2008). Islamamdeli turkebi. Tbilisi.

Aleksidze, Z. (1991). Ambavi kartlisa da natesavisa matisa, amierkavkasiis istoriis problemebi. Tbilisi.

Anchabadze, Z. V. (1968). Kipchaki severnogo kavkaza po dannym gruzinskikh letopisey XI-XIV vv. Materialy nauchnoy sessii.

Andronikashvili, M. (1966). Narkvevebi iranul-kartuli enobrivi urtiertobidan (C. 1). Tbilisi.

Antelava, I. (2002). Sakartvelos saistorio-tskarotmcodneobiti dziebani. Tbilisi.

Arakhamia, G. (1987a). Kartlis tskhovrebis pirveli matianis motsulobis sakitkhisatvis. Matsne – Istoriis Seria, 2.

Arakhamia, G. (1987b). Kartlis tskhovrebis dasatskisi natsilis sedgenilobis sitsavlis metodisatvis. Matsne – Istoriis Seria, 4.

Arakhamia, G. (2009). Sakartvelos istoriisa da tskarotmcodneobis sakitkhebi. Tbilisi.

Arakhamia, G. (Haz.). (2017). Akhali kartlis tskhovreba: Vakhtangiseuli redaktsia (C. 1).

Beri, A. (1971). Tskhovrebay da mokalakobay da gvatsli tsmidisa da ghirsisa dedisa chuenisa ninois. Dzveli Kartuli Agiograpiuli Literaturis Dzeglebi, 3.

Dudwick, N. (1990). The case of the Caucasian Albanians: Ethnohistory and ethnic politics. Cahiers du Monde Russe et Soviétique, 31(2).

Gippert, J. (2007). The “Bun-Turks” in ancient Georgia. Academia.edu. https://www.academia.edu/20345312/The_Bun_-_Turks_in_Ancient_Georgia

Goiladze, V. (2008). Hun-turkebi kavkasiaşi. Tbilisi.

Golden, P. B. (2006). Hazar Çalışmaları (İ. Dişbudak, Çev.). Selenge Yayınları.

Gökalp, Z. (1923). Türkçülüğün Esasları. Ankara.

Gökbel, A. (2002). Kıpçaklar ve Kumanlar. İçinde Türkler (C. 1). Yeni Türkiye Yayınları.

Huseynov, R. (2019). Unikalnye dvortsovye postroyki V-IV vv. do n.e. v Garadzhamirli (Azerbaydzhan). Trudy I (VIII).

Ingorokva, P. (1941). Dzvelkartuli matiane „Moktsevay Kartlisay“ da antikuri khanis iberiis mepeta sia. Sakartvelos Sakhelmtsipo Muzeumis Moambe, 11.

Javakhishvili, I. (1977). Tkhzulebani 12 tomad (C. 8). Tbilisi.

Karatay, O. (2003). İran ile Turan: Hayali Milletler Çağında Avrasya ve Ortadoğu. Karam Yayınevi.

Kartlis Tskhovreba 1942. (1955). Anaseuli Kartlis Tskhovreba I (S. Kaukhchishvili, Haz.). Tbilisi. http://dspace.gela.org.ge/bitstream/123456789/4924/8/kartlis%20cxovreba%20anaseuli.pdf

Kaukhchishvili, S. (Haz.). (1955). Kartlis tskhovreba (C. 1). Tbilisi.

Kavtaradze, G. (2006). Sakartvelos sakhelmtsipoebrivi ganvitarebis sakitkhebi. Tbilisi.

Kekelidze, K. (1923). Leonti mrovelis literaturuli tskaroebi. Tpilisis Universitetis Moambe, 3.

Kırzıoğlu, M. F. (1992). Yukarı-Kür ve Çoruh Boyları'nda Kıpçaklar: İlk Kıpçaklar (MÖ VIII.-MS VI. yy) ve Son Kıpçaklar (1118, 1195) ve Ortodoks-Kıpçak Atabekleri Hükümeti (1267-1578). Türk Tarih Kurumu.

Klyashtorny, S. G. (1965). Problemy ranney istorii plemeni turk (Ashina). Moskva.

Koranashvili, G. (1994). „Moktsevay Kartlisaysa“ da „Mepeta Tskhovrebisaysa“ erti adgilis gagebisatvis. Sakartvelos Istoriis Sakitkhebi, 1.

Marr, N. Y. (1901). Ippolit: Tolkovanie Pesni Pesney. SPB.

Melikishvili, G. A. (1969). K istorii drevney Gruzii. Tbilisi.

Melikset-Bek, L. (1957). K istorii poyavleniya gunnov v vostochnom Zakavkaze. Doklady AN Azerbaydzhanskoy SSR, 13.

Metreveli, R. (Haz.). (2008). Kartlis tskhovreba. Tbilisi.

Mroveli, L. (1979). Zhizn Kartliyskikh tsarey (G. V. Tsulaia, Çev.). Moskva.

Muskhelishvili, D. (1993). Kartvelta tvitzakheltsodebis istoriisatvis. İçinde Sakartvelosa da Kartvelebis Aghmnishvneli Utkhouri da Kartuli Terminologia. Tbilisi.

Putkaradze, T. (2004). Kartuli tskaroebis bunturkebi da amierkavkasiis udzvelesi mosakhleobis sakitkhi. Kutaisi.

Putkaradze, T. (2005). Kartvelebi (Istoriuli sakhlovrisi, dedaena, dialektebi). Kutaisi.

Putkaradze, T. (2009, 19-25 Oktomberi). Bun-turkni: Paleograpiuli shetsdoma. I. Saertashoriso Simpoziumi "Kartuli Khelnatseri", Tbilisi. http://www.scribd.com/doc/21513441/Tariel-Putkaradze-turkebi-Turks-bun-turkebi-bunturks

Putkaradze, T. (2013, 17 Maisi). Sakartvelos sakhelmtsipos problemebi tanamedrove geopolitikur kontekstshi. Saertashoriso Samecniero Tematuri Konferencia, Tbilisi.

Putkaradze, T. (2015a). Turki/Bunturki „Kartlis tskhovrebis“ mikhedvit. Andria Pirveltsodebulis Sakhelobis Kartuli Universiteti Shromebi, 5, 111-120.

Putkaradze, T. (2015b). 1944 tselds samkhret sakartvelodan deportirebuli mosakhleobis ştomavlebis aghsanishnavad gamokenebuli terminebi. Kartvelian Heritage, 19.

Putkaradze, T., Dadiani, E., & Sherozia, R. (2010). “Evropuli khartia regionaluri an umtsiresobis enis shesakheb” da sakartvelo. Tbilisi.

Seidov, M. (1969). Opyt etimologicheskogo analiza slova Bunturk/Buntyurk. Doklady AN Azerb. SSR, 25(8).

Shatberdis Krebuli. (1979). Shatberdis krebuli X saukunisa (B. Gigineishvili ve E. Giunashvili, Haz.). Tbilisi.

Svanidze, M. (1999). Osmaletis istoria. Tbilisi.

Taşağıl, A. (2003). Göktürkler. Türk Tarih Kurumu.

Tskhadadze, K. (1986). „Akhali kartlis tskhovrebis“ erti chanartis tskaro. Matsne – Enisa da Literaturis Seria, 1, 84-98.

Yücel, M. U. (2002). Hazar Hakanlığı. İçinde Türkler (C. 2). Yeni Türkiye Yayınları.

ჩამოტვირთვები

გამოქვეყნებული

2026-02-28

როგორ უნდა ციტირება

ფუტკარაძე ტ. (2026). დისკუსია ბუნთურქებისა და ყივჩაყების შესახებ (ძველი ქართული ტექსტის თარგმანის არასწორი გააზრებით ბუნთურქებისა და ყივჩაყების 24-საუკუნოვანი „ისტორიის“ შექმნის შესახებ): წინამდებარე სტატია წარდგენილ იქნა ავტორის მიერ 2020 წელს, გორის სახელმწიფო უნივერსიტეტის მე-7 საერთაშორისო კონფერენციაზე. სტატიის თურქული ვერსია ითარგმნა 2026 წელს ა(ა)იპ ტარიელ ფუტკარაძის ქართველოლოგიის საერთაშორისო საზოგადოების მიერ. შეკითხვების შემთხვევაში გთხოვთ, მოგვმართოთ ელ. ფოსტაზე: kartvelian.studies@gmail.com. ქართველოლოგიის აქტუალური პრობლემები, 276–290. https://doi.org/10.52340/PUTK.2026.978-625-93472-3-3-3

ამ ავტორ(ებ)ის ყველაზე წაკითხვადი სტატიები

მსგავსი სტატიები

თქვენ ასევე შეგიძლიათ მსგავსი სტატიების გაფართოებული ძიების დაწყება ამ სტატიისათვის.